Energoefektivitāte

Energoefektivitātes paaugstināšana ir būtisks priekšnosacījums tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam, kas ir cieši saistīts ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un Nacionālo reformu programmu stratēģijas "ES2020" īstenošanai, ietver rīcības virzienu "Energoefektivitāte un enerģijas ražošana", kā arī mērķu sasniegšanas rādītāju attiecībā uz tautsaimniecības energoefektivitāti – samazināt enerģijas patēriņu iekšzemes kopprodukta radīšanai no 0,37 toe/1000EUR (2010. gadā) līdz 0,28 toe/1000EUR (2020. gadā).
 

Galvenie politikas virzieni un pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai: daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšana, energoefektivitātes paaugstināšana sabiedriskās un ražošanas ēkās, efektīvas apgaismojuma infrastruktūras ieviešana pašvaldību publiskajās teritorijās, energoefektivitātes paaugstināšana siltumenerģijas ražošanā, energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā.
 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – Direktīva 2012/27/ES).  Direktīva 2012/27/ES ievieš vairākas obligātas prasības energoefektivitātes jomā, kuru izpildei nepieciešamas būtiskas izmaiņas ne tikai Latvijas enerģētikas politikā un normatīvajos aktos, bet ar energoefektivitāti saistītās citās politikās. Direktīvas 2012/27/ES prasības kopumā ir vērstas uz tādas nacionālās energoefektivitātes sistēmas izveidi, kas ļauj valstij veikt enerģijas ietaupījumus visās enerģētikas jomās –  enerģijas ražošanā, pārvadē un galalietotājos.  Politikas sasniegto rezultātu novērtējums un metodiska ziņojamās informācijas apkopošana  ļaus Latvijai būtiski uzlabot savas enerģētikas politikas ieviešanai nepieciešamo informatīvo bāzi.
 

Latvijai saistībā ar Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu jāsasniedz indikatīvais valsts energoefektivitātes mērķis, kura ietvaros jānodrošina divi saistoši mērķi: katru gadu jāsasniedz 1,5 % valsts galalietotājiem piegādātās enerģijas ietaupījums  un katru  gadu jārenovē 3 % valstij piederošo ēku platības.
 

Valsts energoefektivitātes mērķis atbilst šādiem enerģijas ietaupījuma skaitliskajiem apjomiem:

  • kopējais valsts indikatīvais energoefektivitātes mērķis - primārās enerģijas ietaupījums 2020. gadā - 0,670 Mtoe (28 PJ);
  • ikgada 1,5 % gala enerģijas ietaupījuma mērķis - 1,5 % apjomā no galalietotājiem piegādātās enerģijas – kopā līdz 2020.gadam-  0,261 Mtoe (10,9 PJ).
  • ikgada centrālās valdības  ēku 3 % platības renovācijas mērķis (maksimālās aplēses – kopā 678 460 m2), kam atbilstošais enerģijas ietaupījuma apjoms visā 2014. - 2020. gada periodā ir 0,0044 Mtoe (0,18 PJ).

 

Ekonomikas ministrija izstrādā normatīvo aktu projektus Direktīvas 2012/27/ES prasību pārņemšanai.

 

Ietaupījums, kas tiek aprēķināts kā starpība starp bāzes scenāriju un scenāriju ar pasākumiem; šis ietaupījums nenozīmē valsts enerģijas patēriņa absolūto samazinājumu, bet gan pieauguma ierobežojumu, ko nodrošina minētie pasākumi. Mērķa ziņošanas metodiskās prasības noteiktas Direktīvas 2012/27/ES V pielikumā.

 

Lapas informācija atjaunota:    22-09-2015