Dabasgāzes apgādes drošība

Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 60.panta otro daļu, kas nosaka, ka valsts enerģētisko krīzi izsludina Ministru kabinets pēc tā ministra ierosinājuma, kurš ir atbildīgs par enerģētiku, un Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.271 “Ekonomikas ministrijas nolikums”’5.9.apakšpunktu, kas nosaka, ka Ekonomikas ministrija plāno ar enerģētikas krīzes novēršanu saistītos pasākumus un nodrošina to vadību, ir kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk – Regula Nr.2017/1938) noteikto pasākumu īstenošanu.

 

Regula 2017/1938 nosaka veicamos pasākumus, lai novērstu iespējamos dabasgāzes apgādes traucējumus, kā arī veicamos pasākumus dabasgāzes apgādes traucējumu gadījumā, lai mazinātu to ietekmi, jo īpaši attiecībā uz aizsargātajiem lietotājiem.

 

Ekonomikas ministrija, atbilstoši Regulai 2017/1938, ir izstrādājusi nacionālā līmeņa riska novērtējumu “Latvijas dabasgāzes piegādes drošības risku novērtējums 2018” un vadījusi un koordinējusi reģionālā līmeņa Ziemeļaustrumu gāzes koordinācijas grupas riska novērtējumu “Regional Risk Assessment of Security of Gas Supply of Finland, Estonia, Latvia, Lithuania 2018”. Saskaņā ar Regulas 2017/1938 8.panta prasībām tiek atjaunots arī Latvijas Preventīvās rīcības plāns, kurā ir norādīti pasākumi Latvijas dabasgāzes piegādes drošības riska novērtējumā identificēto risku novēršanai vai mazināšanai, kā arī Latvijas Ārkārtas rīcības plāns, kurā ir norādīta dabasgāzes uzņēmumu un  enerģijas ražotāju loma un pienākumi, kompetentās iestādes un citu struktūru, kurām ir deleģēti uzdevumi, loma un pienākumi katrā no krīzes līmeņiem
Lapas informācija atjaunota:    11-02-2019