Ekodizains un Energomarķējums

Enerģiju patērējošas preces (produkti) veido lielu daļu no dabas resursu un enerģijas patēriņa. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir jāveicina šādu preču kopējās vides ietekmes nepārtraukta uzlabošana.

Ekodizains ir sistemātiska metode, ar ko tiesību aktos tiek noteiktas vides prasības, kas jāņem vērā produkta projektēšanas procesā. Galvenais ekodizaina nolūks ir izstrādāt preces, kas veicinātu ilgstpējību, samazinot produktu ietekmi uz vidi visa tā aprites cikla laikā, ņemot vērā arī citas parasto produktu un patērētāju prasības, tādas, kā funkcionalitāte, kvalitāte, drošums, cena, piemērotība ražošanai, ergonomiskās un estētiskās īpašības.

[video angļu valodā]

 

 

Eiropas Savienības tiesiskais regulējums attiecībā uz enerģiju patērējošu ražojumu ekodizainu ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem un kas Latvijas normatīvajos aktos ir ieviesta ar Ministru Kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumiem Nr.941 „Noteikumi par ekodizaina prasībām ar enerģiju saistītām precēm (produktiem)”.

Ņemot vērā informācijas nozīmīgo lomu tirgū ir vajadzīgs arī vienveidīgs un saskaņots marķējums visiem viena veida produktiem, lai pircējiem nodrošinātu vienotu informāciju par šo produktu enerģijas un citu resursu patēriņu. Tādējādi, ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/30/ES, par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm. Šī direktīva Latvijas normatīvajos aktos ir ieviesta ar Ministru Kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.480 „Noteikumi par kārtību, kādā tiek marķētas preces, kas saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu, kā arī to reklāmu un uzraudzību”.

Ekodizaina un energomarķējuma ietvardirektīvām ir horizontāls raksturs – tās neizvirza konkrētas prasības produktiem, bet ievieš nosacījumus un kritērijus, kā noteikt prasības vidi ietekmējošo ražojumu raksturīpašībām, piemēram, enerģijas patēriņa līmeni. Savukārt specifiskas prasības katram atsevišķam ražojumam ir noteiktas Eiropas Komisijas regulās (lasīt vairāk).

Lapas informācija atjaunota:    17-02-2016