Darba tirgus rādītāju pasliktināšanos 1.ceturksnī būtiski ietekmēja Covid-19, kura ierobežošanai valdība noteica ārkārtas stāvokli valstī kopš 12.marta.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem, 2020. gada 1. ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 11 tūkstošiem jeb 1,2%, bet darba meklētāju skaits palielinājās par 14,3 tūkstošiem jeb par gandrīz 1/4, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni.
Vienlaikus gada griezumā (pret 2019. gada 1. ceturksni) nodarbināto skaits samazinājies par 0,2% (1,5 tūkstošiem), savukārt darba meklētāju skaits pieaudzis par 5,2 tūkstošiem.
Kopumā nodarbināto skaits gada 1. ceturksnī ir samazinājies līdz 902,1 tūkstošiem, bet darba meklētāju skaits sasniedza 72,2 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2018. gada 1. puses. Arī bezdarba līmenis kopumā 1.ceturksnī atgriezās 2018. gada vidējā līmenī, sasniedzot 7,4%, kas ir par 1,4 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2019. gada 4. ceturksnī.
Ekonomisko aktivitāšu kritums, ko ietekmējusi Covid-19 ierobežojošo pasākumu ieviešana gan pasaulē, gan Latvijā, kopumā atstāj būtisku ietekmi uz darba tirgu. Tā kā primāri tiek skartas darbaspēka intensīvas nozares – transporta pakalpojumi/ pasažieru pārvadājumi, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, mākslas un dažādas kultūras jomas, sporta centri un citas nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos. Tieši skartajās nozarēs darbavietu skaits 2019. gadā vien veidoja aptuveni 60 tūkstošus darbavietas, kas ir aptuveni 7% no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā.
Vienlaikus jāatzīmē, ka līdz šim ieviestie atbalsta pasākumi kopumā ir mīkstinājuši Covid-19 negatīvo ietekmi uz darba tirgu. Līdz šā gada 18. maijam vairāk nekā 45 tūkstoši darba ņēmēju un pašnodarbināto bija saņēmuši dīkstāves pabalstu, kas ārkārtas perioda laikā daļēji ir nodrošinājis darbavietu un ienākumu saglabāšanos.
Tikmēr gan reģistrētā bezdarba rādītāji, gan reģistrēto vakanču dinamika kopumā liecina, ka situācija darba tirgū pakāpeniski sāk stabilizēties. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, reģistrēto darba meklētāju skaita pieaugums maijā ir bijis gandrīz trīs reizes lēnāks nekā aprīlī. Savukārt sākot ar maija sākumu, ir nostabilizējies un atsācis augt reģistrēto vakanču skaits – no š.g. 5. maija līdz 21. maijam vakanču skaits pieaudzis par vairāk nekā 2000 vakancēm.
Lai gan situācija darba tirgū pakāpeniski stabilizējās, tomēr jāņem vērā, ka ekonomiskajām aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī ilgstoši, kā arī bez atbilstošiem valsts atbalsta pasākumiem, situācija var ātri mainīties. Neskatoties uz to, ka kopumā valsts atbalsts ir nodrošinājis darbavietu saglabāšanos īstermiņā, kas pēckrīzes periodā uzņēmumiem ļaus ātrāk atjaunot to darbību, kā arī saglabāt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, tomēr lielākā daļa no dīkstāvē esošajām darbavietām pašlaik nav nosegtas ar reālu tirgus pieprasījumu, tāpēc bez noteiktiem atbalsta pasākumiem, tās var ātri tikt zaudētas. Ņemot vērā to, gan kopējais reālās nodarbinātības samazinājums, gan bezdarba pieaugums ir vērtējams lielāks, ko daļēji veido dīkstāvē esošais darbaspēks.
Pēc Ekonomikas ministrijas vērtējuma, kopējais reālais (ieskaitot dīkstāvē esošos darbiniekus) nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums 2020. gadā vidēji varētu sasniegt 7,5%, bet bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz aptuveni 11%.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
Analītikas dienesta vecākais ekonomist