Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,1%. Precēm tas saglabājās nemainīgs, bet pakalpojumiem pieauga par 0,5 %.
Pēdējos gados februārim ir raksturīgas ļoti mērenas cenu izmaiņas.
Lielākā palielinošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē februārī bija pārtikai, kam cenas pieauga par 1% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem.
Savukārt pasaules pārtikas cenām, pēc secīga kāpuma iepriekšējos četros mēnešos, februārī bija vērojams kritums – salīdzinot ar janvāri, tās samazinājās par 1%. Cenu kritums bija vērojams visās galvenajās produktu grupās, izņemot piena produktus un cukuru. Visstraujāk pasaules pārtikas cenas samazinājās augu eļļām, ko ietekmēja Indijas importa pieprasījuma īslaicīgs kritums. Savukārt cenu kāpumu piena produktiem ietekmēja sezonālais piena ražošanas kritums Jaunzēlandē, bet cukuram – zemāki ražošanas apjomi Indijā.
Palielinošā ietekme bija cenu kāpumam pakalpojumiem, kas palielinājās par 0,5% un kopējo cenu līmeni palielināja par 0,15 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam atpūtas un kultūras, ēdināšanas, ambulatoriem un pārvadājumu pakalpojumiem.
Parādoties tirdzniecībā jaunās sezonas precēm, februārī cenas par 1,4% pieauga apģērbam un apaviem, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Lielākā pazeminošā ietekme februārī bija cenu kritumam degvielai. Degvielai cenas februārī samazinājās par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Pasaules naftas cenām februārī bija vērojams būtisks samazinājums – mēneša laikā tās vidēji samazinājās par 13%. Naftas cenu kritumu februārī turpināja ietekmēt bažas par jaunā koronavīrusa ietekmi uz naftas pieprasījumu un globālo ekonomiku.
Akciju ietekmē februārī cenas par 1,1% samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
2020.gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, patēriņa cenas pieauga par 2,3%. Gada vidējā inflācija bija 2,7 %.
Šogad vidējā gada inflācija varētu būt aptuveni 2%, kas būs zemāka par 2019.gadā vēroto. To pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītiskā dienesta analītiķe