Jaunumi

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu 2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, IKP ir palielinājies par 1,1%. Tas nozīmē, ka kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,1 procentu. Pēc provizoriskiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tai skaitā mazumtirdzniecībā. Savukārt neliels samazinājums gada pēdējā ceturksnī bija vērojams apstrādes rūpniecībā.

attēls

Pēc salīdzinoši straujākas izaugsmes 2017. un 2018. gadā, kad IKP auga attiecīgi par 3,8% un 4,6%, ekonomikas pieauguma tempi 2019. gadā kļuva lēnāki. To ir ietekmējuši gan dažādi iekšējie faktori – ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c., gan arī ārējie – globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Breksits, lēnāka izaugsme ES valstīs.

 

Sagaidāms, ka augstāk minētie globālie faktori ietekmēs Latvijas izaugsmi arī 2020. gadā, kas negatīvi ietekmēs Latvijas eksporta iespējas. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs.

 

Galvenais ekonomikas dzinulis šogad būs privātais patēriņš, ko sekmēs darba samaksas kāpums. Mājsaimniecību patēriņš joprojām nodrošinās būtisku devumu ekonomikas izaugsmē.

 

Ekonomikas attīstībai nozīmīgas ir investīcijas. Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā pērn investīciju kāpums bija ievērojami mērenāks. Paredzams, ka šāda tendence turpināsies arī šogad un investīciju pieaugums kļūs lēnāks, sasniedzot 2,5%. Ieguldījumus ražošanas iekārtās, ēkās un būvēs ierobežo gan uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, gan banku piesardzīgā kreditēšanas politika.

 

Latvijas tautsaimniecības attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām, taču šogad netiek gaidīta situācijas uzlabošanās globālajā ekonomikā. Tiek prognozēts, ka izaugsmes tempi ES 2020. gadā saglabāsies pērnā gada līmenī. Pie tam daļā Latvijas galveno noieta tirgu 2020. gadā tiek prognozēta lēnāka izaugsme, kas nozīmē, ka Latvijas eksportētājiem ārējais pieprasījums arī 2020. gadā būs mērens. Savukārt, strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums ir izaicinājums uzņēmumu konkurētspējai.

 

Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2020. gadā ekonomikas izaugsme var sasniegt 2,5%, vienlaikus negatīvie riski joprojām ir augsti.

 

 

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Jānis Salmiņš

EM Analītikas dienesta vadītāja vietnieks