Šā gada 12. aprīlī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs José Ángel Gurría prezentēja ikgadējo Mazo un vidējo komersantu un uzņēmēju finansēšanas apskatu 2019, kas sniedz informāciju par jaunākajām tendencēm OECD valstīs mazo un vidējo komersantu (MVK) piekļuvē finansējumam un finansējuma nosacījumiem. Apskatā ietverta informācija par situāciju 46 valstīs laika periodā no 2007.-2017.gadā, t.sk., Latvijā, dažādu finanšu tirgus instrumentu jomā.
Apskatā OECD atzinīgi novērtējusi Latvijas valdības sniegto atbalstu MVK pieejai finansējumam un esošajiem valsts atbalsta instrumentiem, kas ļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā attīstīties un veiksmīgi eksportēt savu produkciju pasaulē. OECD secinājusi, ka Latvijā MVK visplašāk izmantotais finansējuma avots ir ieguldījums pamatkapitālā un īstermiņa saistības. Tomēr arī komercbanku sektoram ir nozīmīga loma mūsu MVK finansēšanā, piem., 2016. gadā apmēram 20% MVK attīstību finansēja komercbankas, savukārt 76% no visiem komercbanku izsniegtajiem aizdevumiem tika novirzīti MVK finansēšanai. Savukārt, 2017. gadā ievērojami - apmēram par 50% pieauga veikto riska kapitāla investīciju apmērs - līdz 120 milj. eiro.
“OECD galvenie secinājumi apliecina, ka mums jāīsteno vēl mērķtiecīgākas aktivitātes uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un MVK atbalsta instrumentu, it īpaši strauji augošo tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu, attīstībā, lai sekmētu tālāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, pievienotās vērtības un inovācijas attīstību. Mēs redzam, ka Latvijas jau ieviestais atbalsts MVK finanšu instrumentu veidā ļauj mūsu uzņēmējiem konkurēt pasaulē, taču vienlaikus jāveicina produktu un pakalpojumu ražošana ar augstu pievienoto vērtību. Mums jānodrošina apstākļi, kuros uzņēmumi var strauji augt globālajos tirgos, strādājot Latvijā, un tam būtiska ir finansējuma pieejamības nodrošināšana,” atzīmē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
MVK OECD valstīs ir tautsaimniecības dzinējspēks, radot līdz 60% pievienotās vērtības un nodarbinot ap 60% nodarbināto. Tādējādi piekļuve finansējumam MVK izveidei un attīstībai dažādās to biznesa cikla fāzēs ir svarīgs elements, lai nodrošinātu to produktivitātes stiprināšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un pielāgošanos tādām globālā mēroga attīstības tendencēm kā digitālā ekonomika, sabiedrības novecošanās, globalizācija utml.
2019.gada apskats liecina, ka OECD valstīs MVK piekļuvē finansējumam iezīmējas četras tendences:
- pieaug aizdevumu galvojumu darījumu skaits un apmērs, kā arī tiek atviegloti pieejas nosacījumi, lai efektīvāk sasniegtu atsevišķās MVK mērķa grupas, piemēram, inovatīvos uzņēmumus, jaunuzņēmumus un sievietes uzņēmējas. Aizdevumu galvojumi joprojām ir visplašāk izmantotais instruments MVK atbalstam;
- valstu valdības arvien vairāk meklē risinājumus kavēto maksājumu samazināšanai, piemēram, ieviešot e-rēķinu sistēmas vai maksājumu kodus;
- arvien vairāk valstīs ir izveidots vai pilnveidots regulējums un īstenotas politikas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu fintech atbalstam;
- daudzas valstis ir ieviesušas vai palielinājušas atbalstu riska kapitāla industrijai.
OECD secinājusi, ka kopumā uzņēmējdarbības vide un makroekonomikas situācija MVK attīstībai ir labvēlīga. Pateicoties globālā IKP pieaugumam par 3,6%, turpina samazināties neatmaksāto aizdevumu apmērs, kavētie maksājumi un MVK uzsākto bankrota procedūru skaits. Ņemot vērā labvēlīgos apstākļus, laikā no 2014. - 2017. gadam par gandrīz 10% pieaudzis to MVK skaits, kas savas investīciju un likviditātes vajadzības finansēja no pašu rīcībā esošajiem līdzekļiem, neizmantojot aizņēmumus, kopējam šādu MVK īpatsvaram sastādot 44%. Tāpat turpināja pieaugt izsniegto ilgtermiņa aizdevumu skaits MVK.
Apskata galvenie secinājumi liecina, ka lielākajā daļā OECD valstu ir novērojams neliels kāpums, apmēram 5% apmērā, komercbanku aizdevumu jomā, taču situācija ir krasi atšķirīga valstu vidū. Piemēram, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs komercbanku aizdevumi MVK ir ievērojami samazinājušies, kam par iemeslu ir arvien pieaugošais pieprasījums pēc alternatīvajiem finansējuma avotiem - ir audzis darījumu apjoms gan faktoringa un līzinga jomā, gan riska kapitāla ieguldījumu nozarē, gan arī dažādu digitālajā vidē balstīto finansējuma avotu jomā, piemēram, pūļa finansējums.
Neskatoties uz kopumā labvēlīgo situāciju, OECD vienlaikus uzsver, ka joprojām MVK sastopas ar grūtībām piekļūt finansējumam, kas nelabvēlīgi ietekmē jaunu uzņēmumu rašanos un izaugsmi. Īpaši aktuāls šis jautājums ir jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un inovatīvajiem uzņēmumiem, kas saistīts ar dažādām tirgus nepilnībām, piemēram, paaugstināto uzņēmējdarbības risku vai nepietiekošo kredītvēsturi. Līdz ar to valsts atbalsta programmām ir ievērojama nozīme MVK atbalstam. Apskatā iekļautā informācija atspoguļo OECD centienus iedrošināt un atbalstīt valstu valdības īstenot iniciatīvas MVK pieejas finansējumam sekmēšanai un nodrošināt īstenoto politikas iniciatīvu efektivitātes novērtējumu.
Mazo un vidējo komersantu un uzņēmēju finansēšanas apskats 2019 publicēts OECD tīmekļa vietnē.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
T.: 67013193