Nemiro: Energoefektivitātes likuma prasības jāpadara uzņēmējiem skaidrākas un draudzīgākas

02-04-2019

Pēc medijos izskanējušajām bažām saistībā ar SIA “Liepkalni” un līdzīgās situācijās nonākušiem uzņēmumiem, pēc ekonomikas ministra Ralfa Nemiro iniciatīvas, Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi Energoefektivtiātes likuma piemērošanas izvērtējumu un rosina steidzami veikt grozījumus Energoefektivitātes likumā, kas atļautu nepiemērot energoefektivitātes nodevu tiem 64 uzņēmumiem, kas veica energoefektivitātes auditu ar nokavēšanos līdz 9 mēnešiem (līdz 2018. gada 31. decembrim).

 

Ir steidzami jāpanāk nosacījumi, kas neliks uzņēmējiem justies tā, it kā viņi tiktu sodīti par izpildītiem pienākumiem. Latvijas ekonomika balstās uz mūsu uzņēmējiem, un valstij jāspēj pastiept palīdzošu roku. Ir nepieciešams motivēt uzņēmējus kļūt energoefektīvākiem, taču uzsākot pilnīgi jaunas iniciatīvas, ir jāveido elastīgāki priekšnoteikumi, kas labāk atbilst uzņēmējdarbības videi,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

 

Papildus Ekonomikas ministrija rosina likumā veikt vēl citus grozījumus, tostarp, precizēt lielā elektroenerģijas patērētāja definīciju, nosakot, ka tā kvalificēšanās kritērijs ir vismaz 500 MWh elektroenerģijas patēriņš divos pārskata periodos pēc kārtas. Tādējādi tiks izslēgti gadījumi, kad komersants, kura elektroenerģijas patēriņš ir īslaicīgi pieaudzis netipisku faktoru vai atsevišķu lielu pasūtījumu izpildes rezultātā, tiktu uzskatīts par lielo elektroenerģijas patērētāju. Vienlaikus likumā plānots arī noteikt, ka komersants tiek izslēgts no lielo elektroenerģijas patērētāju saraksta tad, ja tā elektroenerģijas patēriņš divus gadus pēc kārtas ir bijis mazāks nekā 500 MWh.

 

Šī gada 2. aprīlī likuma grozījumu priekšlikumi steidzamības kārtā tika iesniegti Tautsaimniecības komisijas vadītājam Jānim Vitenbergam.

 

“Pretī sagaidu uzņēmēju, īpaši lielo uzņēmumu un lielo enerģijas patērētāju, pastāvīgas rūpes par energoefektivitātes celšanu savos uzņēmumos. Tas uzņēmumiem palīdzēs efektivizēt iekšējos procesus, atbildīgāk izmantot energoresursus un galu galā samazināt savus elektrības un siltuma rēķinus, tādējādi būtiski ceļot sava uzņēmuma konkurētspēju un Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Vienlaikus aicinu uzņēmējus nākotnē daudz aktīvāk iesaistīties likumu izstrādes procesā, tādējādi nodrošinot lielāku informētību par tajos noteiktajiem pienākumiem,” pauž ministrs.

 

Kā zināms, šobrīd spēkā esošais Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem un par paveikto informēt Ekonomikas ministriju. Tas ir veidots, lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu uzņēmumu konkurētspēju.  Komersantiem, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh, likumā noteiktais pirmreizējais pienākums bija jāizpilda līdz 2018. gada 1. aprīlim. Savukārt tiem komersantiem, kas līdz šim termiņam neizpildīja attiecīgo pienākumu vai izpildīja to ar nokavēšanos, tiek piemērota energoefektivitātes nodeva.

 

Iepriekšminētais pienākums attiecināms uz 1010 komersantiem, kas ir lielie elektroenerģijas patērētāji, no kuriem likuma prasības izpildījuši 815 komersanti. Lēmumi par energoefektivitātes nodevas piemērošanu kopumā jau paziņoti 132 komersantiem.. Komersantiem piemērotās nodevas apmērs svārstās amplitūdā no 3200 līdz 50 000 eiro (vidējā 8050 eiro). Nodevas aprēķināšanas formula – 6,377 eiro par katru uzņēmuma patērēto MWh, tātad jo lielāks uzņēmuma elektroenerģijas patēriņš, jo lielāks arī nodevas apmērs.

 

 

Beata Jonite

Ekonomikas ministra padomniece

Sabiedrisko attiecību jautājumos

beata.jonite@em.gov.lv

T.: 28351588

 

Lapas informācija atjaunota:    02-04-2019