Jaunumi

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi Latvijā novembrī gan pēc neizlīdzinātiem, gan kalendāri izlīdzinātiem datiem bija par 3,3% lielāki nekā pirms gada. Kopumā gada vienpadsmit mēnešos apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi bija par 2,9% lielāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē novembrī gada griezumā veidoja elektrisko iekārtu ražošana (pieaugums par 30,4%). Ievērojams devums rūpniecības izaugsmē bija arī lielākajai apstrādes rūpniecības apakšnozarei – kokapstrādei (+3,2%). Pieauga arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+15,5%), gumijas un plastmasu (+17,9%) un gatavo metālizstrādājumu (+4,8%) ražošanas apjomi.

attēls

Savukārt novembrī gada griezumā samazinājās ražošanas apjomi otras lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozarē – pārtikas rūpniecībā (-2,9%), kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (-10,3%).

Kopumā gada janvārī-novembrī apstrādes rūpniecības izaugsme būtiski veicināja kokapstrādes, elektrisko iekārtu ražošanas, automobiļu un piekabju ražošanas, ķīmiskās rūpniecības un gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomu pieaugumi.

 

Novembrī nozares apgrozījums faktiskajās cenās pieauga straujāk nekā izlaides apjomi – par 6,6%. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi pieauga par 7,5%, savukārt eksportētajai produkcijai nedaudz mērenāk – par 6,2%.

 

Arī šogad izaugsme apstrādes rūpniecībā saglabāsies, tomēr pieauguma tempi visticamāk nebūs tik strauji kā 2018. gada nogalē. To noteiks situācija eksporta tirgos, jo nozares attīstība ir cieši saistīta ar eksporta paplašināšanās iespējām. Tiek prognozēts, ka izaugsmes tempi ES valstīs kopumā 2019. gadā būs lēnāki nekā pirms gada. Eksporta dinamiku ierobežos arī vājais pieprasījums NVS valstu tirgos. Nozīmīgs eksporta attīstības virziens ir trešās valstis, bet pašlaik to īpatsvars eksporta struktūrā joprojām ir salīdzinoši neliels. Kopumā nenoteiktība ārējos tirgos neļauj cerēt uz jūtamu eksporta iespēju paplašināšanos.

 

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Edmunds Gergelevičs

EM Analītikas dienesta analītiķis