Eiropas Komisijai izvērtēšanai iesniegs Enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam sākotnējo projektu

18-12-2018

Ministru kabinets 2018. gada 18. decembra sēdē iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam sākotnējo projektu (turpmāk – Plāna projekts) un atbalstīja tā iesniegšanu Eiropas Komisijā izvērtēšanai.

 

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pārvaldību enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā visām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm ir jāizstrādā šāds plāns un tā projekts līdz 2018.gada 31.decembrim jāiesniedz Eiropas Komisijā izvērtēšanai. Eiropas Komisija 6 mēnešu laikā izvērtēs dalībvalstu plānu projektus un sniegs rekomendācijas par tajos iekļauto. Pēc tam dalībvalstīm plānu projekti būs jāaktualizē un gala versijas jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 2019.gada 31.decembrim.

 

Līdz ar to 2019. gadā tiks turpināts darbs pie plāna projekta tālākas izstrādes un precizēšanas, kā arī turpinātas publiskās konsultācijas un veikts plāna stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums.

 

Šobrīd plāna projektā ir iezīmēti Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālie mērķi 2030. gadam un to izpildei rosinātie rīcības virzieni un pasākumi tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana, atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības un iekšējā enerģijas tirgus nodrošināšana un inovāciju, pētniecības un konkurētspējas veicināšana.

 

Plāna projektā tiek piedāvāti pasākumi Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, kā arī attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par saistību pārdali noteikto Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

 

Ņemot vērā, ka atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars Latvijā 2020.gadā tiek prognozēts 40-41% apmērā no enerģijas kopējā galapatēriņa un Latvijas līdzšinējo pieredzi AER veicināšanā, Plāna projektā tiek rosināts, ka 2030. gadā AER īpatsvaram Latvijas enerģijas kopējā galapatēriņā būtu jāsasniedz 45%. AER īpatsvara mērķi Plāna projektā tiek rosināts sasniegt, koncentrējoties uz centralizēto un decentralizēto siltumapgādi un transportu, tai skaitā, veicinot elektrotransporta attīstību.

 

Būtiski norādīt, ka Plāna projektā norādītais AER mērķis ir zemāks kā “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam” minētie 50% 2030. gadā. Ekonomikas ministrijas ieskatā šobrīd nav pamata apsvērt augstāka AER galapatēriņa mērķa noteikšanu 2030. gadam, pie kā paredzēts pieturēties arī sarunās ar Eiropas Komisiju.

 

Savukārt, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, Latvijai ir noteikts obligātais mērķis nodrošināt, ka 2030.gadā Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ir par 6% mazāks nekā 2005.gada apjoms tajās darbībās, kuras nav iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā – mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas, mājsaimniecības, transports, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana u.c. Energoefektivitātes pasākumu īstenošanā tiek piedāvāts pastiprināti īstenot ES fondu atbalsta programmas un izmantot nodokļu politikas instrumentus.

 

Plāna projektā tiek rosināta virkne potenciālo pasākumu, ar kuru palīdzību veicināt 2030.gadam noteikto mērķu sasniegšanu, t.sk.:

  1. ES fondu atbalsta programmas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai;
  2. Regulējošie un veicinošie nodokļu politikas pasākumi – nodokļu sloga samazināšana mājsaimniecībām un fosilās degvielas un kurināmā nodokļu pārskatīšana;
  3. Veicināšanas pasākumi, piemēram, attiecībā uz vēja un saules enerģijas plašāku izmantošanu, atbalsts privātmājām energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kā arī veloinfrastruktūras un sabiedriskā transporta attīstībai;
  4. Pasākumi biodegvielu un biometāna izmantošanas veicināšanai sabiedriskajā transportā un elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, kā arī zaļā un energoefektīvā publiskā iepirkuma īstenošanu.

 

Plāna projektu Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi sadarbībā ar nozaru ministrijām – Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, kā arī ar Pārresoru koordinācijas centru. Tāpat, sociālie partneri un citas ieinteresētās puses tika iepazīstinātas ar Plāna projektu Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes Enerģētikas apakškomitejas sēdēs, kā arī konferenču “Enerģētika 2018”, “Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī”, “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētikas un klimata izaicinājumi. Mobilitāte un aprites ekonomika” un “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam – enerģētikas attīstība un klimata pārmaiņu mazināšana” ietvaros 2018. gada rudenī.

 

Vairāk ar Eiropas Komisijas izvērtēšanai iesniegto Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam sākotnējo projektu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

 

Elita Rubesa - Voravko

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālrunis: 67013196

E-pasts: prese@em.gov.lv

Web: www.em.gov.lv

Twitter: @EM_gov_lv

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook: https://www.facebook.com/ekonomikasministrija; www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

Flickr: https://www.flickr.com/photos/ekonomikasministrija

Lapas informācija atjaunota:    18-12-2018