Eksperti: zināšanu ekonomikas pamatā ir efektīva ekosistēma, starptautiskā sadarbība, izglītība un finanšu atbalsts agrīnajā stadijā

30-11-2018

Zināšanu ekonomikas attīstībā nefinanšu atbalstam no valsts puses ir tikpat liela nozīme kā finanšu instrumentu pieejamībai, turklāt Latvijā nopietni ir jādomā par esošo un topošo uzņēmēju biznesa iemaņu un izglītības stiprināšanu, tika secināts ceturtdien, 29.novembrī, “Events Worth Attending” organizētajā diskusijā.

 

Sarunas dalībnieki - Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis, investīciju fonda “Imprimatur Capital” vadošais partneris Tobijs Mūrs, akcelerācijas fonda “Komercializācijas reaktors” dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs, kā arī starptautiski atzītais uzņēmējs, investors un dižpārdokļa “The Startup Owner’s Manual” līdzautors Bobs Dorfs – bija vienisprātis, ka valsts izmēram īsti nav saistības ar tās iespējām augt vai veidot veiksmīgu biznesu. Izaugsmei ir svarīga efektīva ekosistēma, spēja starptautiski sadarboties,  izglītības kvalitāte un finanšu instrumenti agrīnās stadijas uzņēmumu atbalstam.

 

 

Runājot par uzņēmējdarbības ekosistēmu, Dorfs uzsvēra, ka svarīgi to veidot pēc iespējas iekļaujošāku. Viņš aicināja nekoncentrēties tikai uz jaunuzņēmumiem un t.s. “vienradžiem” (uzņēmumiem, kuri spēj nesuši lielu peļņu dibinātājiem un ieguldītājiem), bet ir jādomā arī par pretējo pusi – it kā parastiem, nelieliem uzņēmumiem, kas ir dibināti, piemēram ģimenes vajadzību apmierināšanai.

 

“Mēs, protams, visi vēlamies redzēt šos “vienradžus”, taču, ja runājam par to, kā vairot labklājību un radīt darba vietas, tad jāatceras arī par vienkāršu kafijas veikaliņu īpašniekiem. Šādiem uzņēmējiem vienkārši vajag pamata zināšanas, kā veidot efektīvu biznesu,” sacīja Dorfs.

 

 

Būtisks aspekts jebkuras efektīvas zināšanu ekonomikas ekosistēmas izveidē ir finansējuma pieejamība, it sevišķi jaunuzņēmuma sākotnējās attīstības fāzēs. Turklāt jādomā par privāto investīciju īpatsvara palielināšanu.

 

Eksperti bija vienisprātis, ka praktisks atbalsts būtu īpašas nodokļu likmes vai atlaides. Pēc “Imprimatur Capital” vadošā partnera Tobija Mūra domām, nodokļu atlaides investoriem, kas iegulda līdzekļus jaunuzņēmumos un citu jaunu biznesu attīstībā, veicinātu intereses palielināšanos par šādām iniciatīvām.

 

Eglītis piebilda, ka varētu domāt par īpašām nodokļu likmēm jaunuzņēmumiem papildus tām, kas jau šobrīd noteiktas Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. “Saprotu, ka solīts tuvākajos gados nodokļu sistēmā neko nemainīt, taču mēs dzīvojam dinamiskā laikā, tāpēc no izmaiņām un papildinājumiem izvairīties neizdosies,” tā uzsvēra EM valsts sekretārs.

 

Tikmēr Adamovičs stāstīja, ka starptautiskajā praksē ir arī citi atbalsta mehānismi. Tā, piemēram, Vācijā, Ziemeļreinas – Vestfālenes federālā zemē kā jaunuzņēmumu ekosistēmas daļa ir pieejamas īpašas start-up stipendijas, kas ļauj uzņēmējiem fokusēties uz biznesa izaugsmi, neraizējoties par ikdienas izdevumiem. Vācieši šim nolūkam novirzīja 26 miljonus eiro, taču, pēc Adamoviča domām, Latvijā šādai iniciatīvai pietiktu ar aptuveni sešiem miljoniem eiro.

 

Savukārt pasaulē ietekmīgais biznesa modelēšanas eksperts ieteica, ka valsts sektoram (iestādēm un organizācijām) vajadzētu kļūt par jaunuzņēmumu klientiem, tādējādi gan praktiski atbalstot izstrādātos risinājumus, gan arī popularizējot tos.

 

Dorfam piekrita Eglītis, sakot, ka ministrijai ir plāns, ka veicināt moderno risinājumu ieviešanu valsts sektorā, it sevišķi valsts kapitāla sabiedrībās. Viņš minēja, ka pašlaik padomā ir vairāki projekti, kas ietver blokķēžu risinājumus un jaunuzņēmējiem viennozīmīgi būs iespēja demonstrēt savas spējas, kad pienāks laiks.  Viņš arī uzsvēra, EM jau ievieš iniciatīvas, lai pielāgotos digitālajam laikmetam, izmaiņām darba spēka tirgū un veicinātu produktivitātes pieaugumu.

Tāpat diskusijā tika uzsvērts, ka būtiska nozīme ir cilvēku iespējām iegūt biznesam nepieciešamās iemaņas.

 

Eglītis atklāja, ka plānots vēl lielāku uzmanību pievērst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei, veicinot tehnoloģiju studentu skaita pieaugumu līdz 3000 gadā un virzoties uz datos balstītas ekonomikas izveidošanu.

 

Runājot par Latvijas nelielajiem izmēriem, diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka tas nav šķērslis, taču tādēļ būtiska ir projektu internacionalizācija un iespēja piekļūt citu reģiona valstu infrastruktūrai. Latvijā nav tādu prototipēšanas iespēju, kādas ir, piemēram, Zviedrijā, taču nez vai tādēļ, lai tai piekļūtu, mūsu uzņēmējiem būtu jāpārtop par “zviedriem”. Tā ir problēma, kas būtu risināma.

 

“Pašlaik Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek attīstīta ideja par spēcīga Digitālo inovāciju centru tīkla izveidi, kas ir viens no EK mērķiem Eiropas rūpniecības digitalizēšanai. Jaunā iniciatīva nodrošinās to, ka ikviens uzņēmums, neatkarīgi no darbības apmēra vai digitālās attīstības pakāpes, varēs izmantot iespējas, ko sniedz digitalizācija. Digitālie inovāciju centri darbosies kā vienas pieturas aģentūras, kas apkalpos uzņēmumus vietējā reģionā un ārpus tā, lai sniegtu atbalstu tiem uzņēmējdarbības digitalizācijā. Jaunā iniciatīva paredz, ka Digitālie inovāciju centri savu darbību uzsāks katrā ES dalībvalstī, sākot ar 2021.gadu un jau šobrīd EM ir uzsākusi sarunas ar potenciālajiem Digitālo inovāciju centru pārvaldītājiem Latvijā,” skaidroja Eglītis.

 

 

Noslēgumā Adamovičs atgādināja, ka vēl bez minētajiem veidiem ir arī svarīgs cits valsts nefinanšu atbalsta veids. Proti viņš ierosināja, ka premjerministram būtu aptuveni reizi mēnesī jātiekas ar labākajiem jaunuzņēmumiem, tā demonstrējot valsts atbalstu tiem un iedrošinot cilvēkus pievērsties biznesam.

 

Boba Dorfa meistarklase “Train the Trainers” Rīgā notika 28. un 29.novembrī. Pasākums notiek viesnīcā “Radisson Blu Latvija”. Šo programmu pielieto 450 pasaules universitātēs, kā arī tūkstošiem biznesa inkubatoros. Meistarklases mērķis ir sniegt rūpīgu izpratni par praktiskām klientu izzināšanas metodēm. Šī programma ir palīdzējusi tapt neskaitāmiem veiksmīgiem jaunuzņēmumiem, taču tās zināšanas un rīki noderēs arī tiem, kas vēlas paplašināt savas zināšanas uzņēmējdarbībā.

 

“Events Worth Attending” jeb EWA ir izveidota ar mērķi ilgtermiņā attīstīt Latvijā uz zināšanām balstītu ekonomiku, piesaistot pasaules līmeņa ekspertus, lai celtu Latvijas uzņēmēju zināšanu un kvalifikācijas bāzi, un sekmējot augstas pievienotās vērtības jaunuzņēmumu un uzņēmēju vidi. EWA vadītājs ir uzņēmējs, tehnoloģiju komercializētājs un biotehnoloģiju uzņēmuma “Conelum” dibinātājs un izpilddirektors Antons Adamovičs. 2014.gadā Adamovičs bija iekļauts “Forbes Latvija” sarakstā “Talents of 2014: Under 30”. 2018.gadā iekļauts “Forbes” Eiropas nākotnes līderu sarakstā “30UNDER30” kategorijā “Rūpniecība”.

 

Vairāk informācijas www.eventsworthattending.com

 

 

Papildu informācija medijiem:

Tija Ezeriņa, Public ID Group projektu direktore

M: 29719893, E: tija.ezerina@publicid.lv

Lapas informācija atjaunota:    30-11-2018