Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%. Precēm tas samazinājās par 1,3%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,4 %.
Jūlijā patēriņa cenu līmenim ir tendence samazināties, ko ietekmē sezonāli faktori.
Lielākā pazeminošā ietekme jūlijā saistībā ar izpārdošanām, kas sezonāli notiek katru gadu, bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem – samazinājums par 9,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,6 procentpunktiem.
Pārtikas cenām mēneša laikā bija vērojams kritums par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām jūlijā bija straujākais kritums kopš iepriekšējā gada decembra. Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, tās samazinājās par 3,7%, ko ietekmēja cenu kritums visās produktu grupās. Straujākais kritums bija vērojams piena produktiem un cukuram, ko veicināja plašas eksporta piegādes un labas ražošanas iespējas galvenajās šo produktu ražošanas valstīs.
Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā samazinājās par 0,5% un kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmēja. Pēc straujā kāpuma aprīlī-maijā, pasaules naftas cenām jūnijā bija vērojams kritums, bet jūlijā tās saglabājās praktiski nemainīgas. Tāpat kā jūnijā, arī jūlijā mēneša vidū tās samazinājās – līdz 71 USD par barelu, ko galvenokārt noteica jēlnaftas eksporta atjaunošana no Lībijas. Savukārt mēneša beigās naftas cenas atkal pieauga līdz 75 USD par barelu, kas saistīts ar bažām par Irānas naftas piegāžu samazināšanos ASV sankciju dēļ.
Lielākā palielinošā ietekme jūlijā bija pakalpojumiem, kas palielinājās vidēji par 0,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Straujākais kāpums bija vērojams kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, pasažieru jūras transporta pakalpojumiem un mājokļa īrei.
Cenas jūlijā pieauga arī gāzei par 10,7%, ko ietekmēja dabasgāzes tirdzniecības cenu kāpums saistībā ar pasaules naftas cenu dinamiku. Savukārt, stājoties spēkā jaunajām obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm, cenas samazinājās elektroenerģijai par 2,6%, kas samazināja vidējā cenu līmeņa pieaugumu ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu grupā.
Saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu no šī gada 1.jūlija cenas pieauga tabakas izstrādājumiem par 0,2%, bet to kompensēja cenu kritums alkoholiskajiem dzērieniem par 0,8% un attiecīgi vidējais cenu līmenis alkoholisko dzērienu un tabakas grupā samazinājās.
2018.gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, patēriņa cenas pieauga par 2,6%. Gada vidējā inflācija bija 2,4 %.
Šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017.gadā vērotajai. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītikas dienesta analītiķe