Izglītības piedāvājums kļuvis atbilstošāks darba tirgus vajadzībām, izaicinājumus rada demogrāfijas tendences un reģionālās atšķirības

27-06-2018

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajā dekādē nodarbinātības iespējas kopumā paplašināsies, taču demogrāfijas tendences un darba tirgus reģionālās atšķirības radīs vēl izteiktāku darbaspēka nepietiekamību.

 

“Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei jāpaaugstina produktivitāte uzņēmējdarbībā, izglītības sistēmā un ikvienā cilvēkā. Biznesam jākļūst produktīvākam, kas ļautu mazināt uzņēmējdarbības izmaksas un celt algas strādājošajiem. Izglītības sistēmai jārada darba tirgum nepieciešamais darbaspēks, īpaši attīstot visaptverošas pieaugušo izglītības sistēmu un kompetenču pieeju. Mums ik vienam ik dienu jāapgūst jaunas mūsdienu, strauji mainīgajai ekonomikai nepieciešamās prasmes, kas ceļ mūsu kompetenci un konkurētspēju darba tirgū,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

 

Vidējā termiņā arvien izteiktāka kļūs vidējas kvalifikācijas darbaspēka nepietiekamība, ko visvairāk izjutīs apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Izglītības piedāvājuma struktūra ir kļuvusi sabalansētāka ar darba tirgus vajadzībām, tomēr speciālistu skaits, kas ienāk darba tirgū, joprojām ir mazāks nekā nepieciešams, lai pilnībā risinātu darbaspēka nepietiekamību. 

 

“Visaptverošas pieaugušo izglītības sistēmas izveidošana ir būtiska, lai salīdzinoši īsākā laikā mazinātu disproporcijas darba tirgū un spētu ātri pielāgoties pārmaiņām 21. gadsimtā - straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augsto tehnoloģiju laikmetā, kad iepriekš iegūtās zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk. Līdz 2021. gadam pieaugušo izglītības sekmēšanai pieejami gandrīz 150 milj. eiro ES fondu atbalsts. Būtiski, lai šie līdzekļi tiktu efektīvi izmantoti un sasniegtu savu mērķi – samazinātu zemas kvalifikācijas darbaspēka īpatsvaru darba tirgū,” turpina ministrs.

 

 

Darbaspēka pieprasījums augs lēnāk, tomēr nodarbinātības iespējas paplašināsies

 

Ekonomikas izaugsme turpmāk būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, tāpēc sagaidāms, ka vidējā termiņā darbaspēka pieprasījums augs lēni. Līdz 2025. gadam nodarbināto skaits varētu palielināties tikai nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gadu, ko pamatā veidos pieaugums četrās nozarēs – komercpakalpojumos, būvniecībā, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā. Savukārt pēc 2025. gada darbavietu skaits varētu pat nedaudz sarukt. Ņemot vērā dažādu darbu automatizācijas tendences, lielākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamu darbību īpatsvaru. Prognozējams, ka darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2035. gadam varētu samazināties par aptuveni 36% jeb vairāk nekā 40 tūkstošiem darbavietu.

 

Galvenās darba iespēja radīs aizvietojošais pieprasījums – dēļ darbaspēka novecošanās un iziešanas no darba tirgus brīvo darbavietu skaits vidējā termiņā pārsniegs 150 tūkstošus.  2025. gadā nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem varētu pārsniegt 67% (2017. gadā ~63%), bet ilgtermiņā tas pakāpeniski varētu tuvoties 70%. Ilgtermiņā darba iespējas palielināsies jomās, kas rada un apkalpo jaunās tehnoloģijas, kā arī, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, pieprasījums augs dažādos ar veselības uzturēšanu, rehabilitāciju un “sudraba ekonomiku” saistītajos pakalpojumos.

 

 

Darbaspēka nepietiekamību saasinās demogrāfijas tendences

 

Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, atbilstoša darbaspēka nepietiekamība nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli ekonomikas izaugsmei. Prognozējams, ka iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2035. gadam varētu samazināties par 132 tūkstošiem, pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā palielināsies starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem, pieaugot darba algai un dzīves apstākļiem, migrācijas saldo uzlabojas.

 

Jau nākamajos 5 gados bezdarba līmenis pietuvosies 6%, līdz ar to strauji samazināsies brīvo darba vietu skaits. Jau šobrīd iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātības līmenis ir sasnieguši līdz šīm vēsturiski augstākās atzīmes, tāpēc ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ienākšana darba tirgū nākotnē varēs tikai daļēji kompensēt demogrāfijas tendenču ietekmē krītošo darbaspēka piedāvājumu.

 

Vidējā un ilgtermiņā darbaspēka novecošanās visvairāk ietekmēs vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieejamību. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar profesionālo vidējo izglītību līdz 2025. gadam varētu samazināties par aptuveni 18% jeb gandrīz 52 tūkstošiem, bet atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka iztrūkums varētu pieaugt līdz 31 tūkstotim. Visvairāk vidējās kvalifikācijas darbaspēka iztrūkumu izjutīs tādas nozares kā būvniecība un apstrādes rūpniecība, kurās vidējās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars veido gandrīz 60% un ir augsts pirmspensijas nodarbināto īpatsvars.

 

Būtisks priekšnosacījums darbaspēka piedāvājuma stabilizēšanā ir demogrāfijas tendenču maiņai - ilgtermiņā jāmazina plaisa starp jaundzimušo un mirušo skaitu, savukārt vidējā termiņā darba tirgus nepilnības var kompensēt pārdomāta migrācijas politika. Stabilas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana, jaunu darba vietu veidošanās un atalgojuma pieaugums ir galvenais priekšnosacījums emigrācijas plūsmu mazināšanai un reemigrācijas sekmēšanai. Ekonomikas ministrija neatbalsta imigrācijas priekšlikumus, kas attiecas uz zemas kvalifikācijas profesijām ar algu, par kuru vietējie nav gatavi strādāt, jo ar to nevar atļauties godīgas dzīves izmaksas. Tā ir īstermiņa domāšana, kas ilgtermiņā radīs būtiskus izaicinājumus saistībā ar imigrantu sociālajām garantijām, veselības aprūpi, izglītību un integrāciju sabiedrībā.

 

 

Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošanos nākotnē var kavēt darba tirgus reģionālās atšķirības

 

Arvien izteiktākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības - jaunās darbavietas galvenokārt veidojas ekonomiski aktīvākajos reģionos un lielajās pilsētās, savukārt lielākais darba meklētāju skaits ir mazāk attīstītos reģionos.  Reģistrētais bezdarba līmenis Latgales reģionā joprojām ir gandrīz četras reizes augstāks nekā tas ir Rīgas reģionā, kur izvietotas vairāk nekā 4/5 no visām vakancēm. Nākamajos gados zemā darbaspēka reģionālā mobilitāte jeb spēja operatīvi mainīt darba un dzīves vietu var būtiski ietekmēt sabalansētu darba tirgus attīstību.

 

Ekonomikas ministrijas plānotā atbalsta programma īres namu būvniecībai reģionos sekmēs darbaspēka pieejamību teritorijās ar pieaugošu nodarbinātību, jo palielinās kvalitatīvu mājokļu pieejamību iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem, kā arī veicinās Latvijas tautiešu atgriešanos mājās no dzīves ārvalstīs. Programmas ietvaros plānots sniegt finansiālu atbalstu pašvaldībām, izņemot Rīgu un pašvaldības, kas robežojas ar Rīgas pilsētu.

 

 

Izglītības piedāvājums kļuvis atbilstošāks darba tirgus vajadzībām

 

Izglītības piedāvājums pēdējos gados ir kļuvis sabalansētāks un tuvāks nākotnes darba tirgus pieprasījumam. Liela daļa no iepriekš prognozētām darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstībām ir mazinājušās. Lai arī joprojām prognozējams būtisks iztrūkums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību STEM virzienos (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) - 2025. gadā ~17 tūkstoši, tomēr, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, tas ir samazinājies par gandrīz 1/4 (iepriekš tika prognozēts, ka 2025. gadā šo speciālistu iztrūkums būs ~23 tūkstoši). Tāpat prognozējams ievērojami mazāks darbaspēka pārpalikums nekā iepriekš speciālistiem ar izglītību humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Šīs izmaiņas lielā mērā ir veicinājusi daudz sabalansētāka augstākās izglītības piedāvājuma struktūra - STEM virzienos uzņemto studentu īpatsvars kopš 2008. gada ir pieaudzis par aptuveni 7 %, tai pat laikā sociālo zinātņu programmās uzņemto īpatsvars ir samazinājies par 15 procentpunktiem.

 

Arvien vairāk jauniešu izvēlās profesionālu izglītību. 2016./2017. m.g. ir pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kas pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas turpina mācības profesionālajā izglītībā.  Šī tendence kopumā mazina vidējās kvalifikācijas darbaspēka iztrūkumu nākotnē, tomēr joprojām speciālistu skaits, kas ienāk darba tirgū ar profesionālo izglītību, ir nepietiekams, lai pilnībā nosegtu pieprasījumu.

 

Lai arī izglītības piedāvājumā ir vērojami būtiski uzlabojumi, tomēr izmaiņu ietekmi mazina nepietiekamais izglītojamo skaits. No vienas puses, to ietekmē demogrāfijas tendences, bet, no otras puses, salīdzinoši augstais jauniešu īpatsvars, kas nepabeidz mācība dažādos izglītības posmos. Vairāk nekā 2/5 no jauniešiem darba tirgū nonāk ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, savukārt šāda darbaspēka pieprasījums darba tirgū nākamajos gados strauji samazināsies. Sagaidāms, ka darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo un pamatizglītību līdz 2025. gadam varētu palielināties līdz 91 tūkstotim.  

 

Liela nozīme darba tirgus neatbilstību mazināšanā ir pieaugošo izglītībai. Lai arī iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā pakāpeniski pieaug, tā joprojām ir divreiz mazāka nekā noteiktais mērķis - līdz 2020. gadam sasniegt 15% iedzīvotāju vecumā no 25-64 gadiem iesaisti pieaugušo izglītības pasākumos. Tāpat esošais pieaugušo izglītības piedāvājums tikai daļēji risina lielo mazkvalificētā darbaspēka pārpalikumu – iedzīvotāju ar pamatizglītību iesaiste pieaugušo izglītības pasākumos ir zemākā starp visām iedzīvotāju grupām un tikai nedaudz pārsniedz 3%.

 

Darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008. gada, un tās balstās uz oficiālo statistiku, Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Darba tirgus prognozes ļauj paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai.

 

Prezentācija: Latvijas darba tirgus: attīstības tendences un nākotnes izaicinājumi

 

Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2018. gada jūnijs

 

 

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālrunis 67013193

E-pasts Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv

Web www.em.gov.lv

Twitter @EM_gov_lv

Youtube http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

Flickr https://www.flickr.com/photos/ekonomikasministrija

 

 

Lapas informācija atjaunota:    20-09-2018