Latvija – 19. biznesam labvēlīgākā valsts pasaulē

31-10-2017

Saskaņā ar Pasaules Bankas nule kā publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2018, Latvija šogad ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku. ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 8. vietu, piekāpjoties Īrijai, Lietuvai, Somijai, Igaunijai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai. Izmaiņas reitinga valstu izkārtojumā šogad galvenokārt skaidrojamas ar reformām, kas pētījuma veikšanas periodā stājušās spēkā citās reitingā iekļautajās valstīs. Savukārt Latvijā šobrīd aktīvi tiek īstenotas Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā ietvertās reformas un to rezultāti atspoguļosies Doing Business 2019 un 2020 reitingos.

 

Valstu pozīciju reitingā nosaka, iegūtos punktus salīdzinot ar labāko rezultātu (distance to frontier - DTF). Latvijai attiecība pret labāko reitinga rezultātu kopumā mainījusies tikai par 0.79 procentpunktiem. Turpretī, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva attiecībā pret labāko rezultātu ieguvusi par 1.05 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš. Lietuvā ieviesti mehānismi, kas Latvijā jau pastāv - veiktas būtiskas reformas tādās jomās kā būvniecība, elektrības pieslēgumi, mazākuma investoru aizsardzība un nodokļu nomaksa. Līdz ar to Lietuva reitingā no 21. vietas iepriekš pakāpusies uz 16. vietu, savukārt Latvija no 14. vietas noslīdējusi uz 19. vietu. Igaunijas attiecība pret labāko rezultātu uzlabojusies par 0,05 procentpunktiem un 12. vieta reitingā nav mainījusies.

 

Pasaules Bankas aptaujātie respondenti Latvijā atzinīgi novērtējuši uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas, kur Latvija reitingā no 22. vietas pakāpusies uz 21. vietu, nodokļu nomaksu, kur Latvija no 15. vietas pakāpusies uz 13. vietu, kā arī līgumsaistību izpildi, kur Latvija no 23. vietas pakāpusies uz 20. vietu.

 

Turpretī kritumu Latvija piedzīvojusi pozīcijās “Būvniecības atļaujas”, “Elektrības pieslēgums” un “Maksātnespēja”.

 

Būvniecības likums Latvijā stājās spēkā 2014. gadā, un tajā nekas nav mainījies. Tādejādi kritums reitingā šajā jomā norāda uz iespējām uzlabot darbu iestādēs, kas likumu piemēro. Piemēram, Rīgas būvvaldē,” saka Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. “Savukārt izmaiņas elektrības pieslēgumu vērtējumā, visticamāk, saistīts ar divām norisēm. Pirmā – uzņēmuma AS “Sadales tīkls” investīcijām tīklā, jo saistībā ar tām uzņēmumam nācās plānot vairāk plānveida atslēgumu. Otrkārt, 2016. gada 1. augustā AS “Sadales tīkls” ieviesa jaunus tarifus, kuri veicināja izmaksu pieaugumu atsevišķām lietotāju grupām. Tāpat reitinga ietvaros aptaujāti juristu, advokātu, notāru, banku, loģistikas kompāniju pārstāvji, un starp respondentiem nav neviens liels ražotājs-elektroenerģijas patērētājs. Rezultātā jau otro gadu pēc kārtas dienu skaits jauna pieslēguma veidošanai, kas ir viena no šī kritērija komponentēm, neatbilst ne Ekonomikas ministrijas, ne AS “Sadales tīkls” sniegtajiem datiem. 2016. gadā, kad tika ievākti dati šā gada reitingam, tās bija 57 nevis 107 dienas.

 

Respondentu viedokļa apzināšana, pēc kuras tiks sagatavots nākamā gada Doing Business reitings sāksies 2018.gada februārī. Tās ietvaros tiks vērtētas reformas, kas norisinājušās un stājušās spēkā no 2017.gada 1.maija līdz 2018.gada 1.maijam. Savukārt šobrīd tiek izstrādāta un īstenota virkne reformu, kas noteiks Latvijas vietu nākamajā – Doing Business 2019 un 2020 reitingos. Tostarp:

  • pieejama uzņēmumu reģistrēšana tiešsaistē, izmantojot portālu www.latvija.lv, un samazināta maksa par šo pakalpojumu;
  • sadarbībā ar komercbankām tiek izvērtēts labākais risinājums, kā Uzņēmumu reģistra (UR) e-pakalpojumā pieteikt bankas konta atvēršanu;
  • uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksu samazināšana līdz 100 eiro;
  • būvniecības procesā nepieciešamās dokumentācijas saskaņošana un saņemšana elektroniski BIS;
  • klusēšanas-piekrišanas principa ieviešana būvniecības ieceres saskaņošanas procesā;
  • elektronisko paziņojumu sistēmas uzlabošana Zemesgrāmatā;
  • atteikšanās no īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu iesniegšanas valsts un pašvaldību iestādēs;
  • reorganizācijas procesa vienkāršošana un Komerclikumā noteikto termiņu saīsināšana gadījumā, ja tiek veikta SIA pārveidošana par AS;
  • UR e-pakalpojuma izstrāde, nodrošinot iespēju UR mājaslapā pārbaudīt juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības;
  • 0% birokrātijas modeļa noteikšana nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē;
  • VID EDS attīstības pasākumu īstenošana;
  • portāla e-st. elektronisko dokumentu aprites izstrāde;
  • kompensācijas mehānisma pārskatīšana elektroenerģijas pārrāvuma gadījumā;
  • zemes īpašnieku brīdināšanas laika samazināšana no 30 dienām uz 15 dienām gadījumos, kad tiek paziņots par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu;
  • maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošana;
  • E-risinājumu stiprināšana publiskajā pārvaldē uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, t.sk., uzņēmēju pārrobežu darbībā un ārvalstu eID izmantošana Latvijas e-pakalpojumos;
  • valsts pārvaldes institūciju tiešsaistes pakalpojumu ieviešana portālā www.latvija.lv;
  • E-izziņas sistēmas izmantošanas paplašināšana iepirkumos.

 

Uzziņai:

Pasaules Bankas Doing Business reitings  kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu 10 dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus.

 

Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā – valsts uzņēmējdarbības centrā. Doing Business paļaujas uz respondentu viedokļiem. Latvijā tie ir kopumā 45 respondenti no nevalstiskā un valsts sektora. 

 

Latvijā Doing Business reitings tiek izmantots kā reformu novērtēšanas rīks, kas ļauj iezīmēt prasības, kurās administratīvais slogs ir pārāk liels, proti, ļauj salīdzināt administratīvo procedūru skaitu un ilgumu to izpildei un saistītās izmaksas, kā arī novērtēt uzņēmējdarbības vidi kopumā. Taču metodoloģijas izmaiņu dēļ reitinga rezultāti nav salīdzināmi vairāk kā divu gadu griezumā.

 

 

Papildu informācijai:

Margrieta Ulmane

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālr. 29 188 230

E-pasts margrieta.ulmane@em.gov.lv

 

Lapas informācija atjaunota:    31-10-2017