EM: Budžetam jāatbalsta pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, jārod ilgtermiņa risinājumi elektroenerģijas cenu kāpuma novēršanai un atbalstam mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

22-08-2017

Ekonomikas ministrijas izvirzītās prioritātes – tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, cilvēkkapitāla attīstība, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir aktuālas arī uzsākot sarunas Ministru kabinetā par valsts budžetu 2018. un nākamajiem diviem gadiem.

 

Nozīmīga daļa no 2018.gada valsts budžeta sagatavošanas procesa bija jau apstiprinātā nodokļu reforma. Viens no tās galvenajiem elementiem ir 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reinvestētai peļņai ieviešana Latvijā. UIN reformas gadījumā ieguvēji būs visi uzņēmēji, it īpaši vidējie un mazie. Ar laiku pieaugs uzņēmumu pašu kapitāls, kas atvieglos banku un citu ieguldītāju finansējuma piesaisti, tā radot plašākas attīstības iespējas, radot jaunus, inovatīvus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus. Uzņēmumi būs motivēti neslēpt peļņu, jo nesadalīto peļņu neapliks ar UIN, kas veicinās apgrozāmo līdzekļu pieaugumu. 

 

Vēl viens būtisks elements gan nodokļu reformas, gan nākamā gada budžeta kontekstā ir ēnu ekonomikas apkarošana. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem. Tas negatīvi ietekmē kopējo valsts ekonomisko attīstību. Savukārt valsts sniegto sabiedrisko pakalpojumu apjoms un kvalitāte pašlaik ir zema. Tā ir gadiem pastāvošā neapmierinātība ar izglītības, veselības aizsardzības sistēmu, nesakārtotiem ceļiem un neapmierinošais ieguldījums aizsardzībā, sabiedriskajā drošībā u.tml. Ņemot vērā, ka Latvijai ir ļoti ierobežotas valsts budžeta iespējas jebkādiem atbalsta un modernizācijas pakalpojumiem, būtiski ir palielināt nodokļu ieņēmu īpatsvaru ekonomikā. Zemus nodokļu ieņēmumus rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kā arī nodokļu optimizēšanas shēmas, ko nevar atrisināt tikai nodokļu reformas rezultātā. Tāpēc tiks turpināts aktīvs darbs pie uzņēmēju un sabiedrību motivāciju veicinošiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, kam jākļūst par galveno papildus ienākumu avotu budžetā.

 

Viena no būtiskākajām Ekonomikas ministrijas prioritātēm valsts budžeta veidošanā ir nepieciešamība rast risinājumu OIK samazinājumam jau tuvāko gadu laikā. Šobrīd tiek turpināts intensīvs darbs pie risinājuma izstrādes, kas paredzētu daļēju valsts atbalsta samazinājumu lielajām koģenerācijas stacijām, par to tām piedāvājot vienreizēju kompensāciju. Šāda risinājuma ietvaros OIK jau 2019. gadā sāktu lejupslīdi, samazinoties līdz 25,79 euro/MWh.

 

Lai nodrošinātu OIK samazināšanas risinājumu, turpmākajos gados nepieciešamas papildu dotācijas no valsts budžeta 2018. gadā - līdz pat 6,2 milj. euro apmērā, 2019. gadā līdz pat 53,1 milj. euro un 2020. gadā – 100,7 milj. euro apmērā. Ja netiek piešķirta šī dotācija vai rasts cits risinājums OIK ierobežošanai, OIK elektroenerģijas gala patērētājiem 2019. gadā pieaugs līdz 40,01 euro MWh un 2020. gadā - līdz 40,48 euro MWh,  kas nozīmē, ka palielināsies OIK maksājums visiem elektroenerģijas gala lietotājiem, kā arī tiks atņemts būtisks atbalsts aizsargātajiem lietotājiem.

 

Otra būtiska Ekonomikas ministrijas aktivitāte, kam jārod budžeta finansējums ir mājokļu iegādes atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties - vidēji gadā tie ir vien 2,5 milj. euro, kas ir paredzēti ne tikai mājokļu galvojumu programmas nodrošināšanai. Ņemot vērā līdzšinējo programmas darbību un iedzīvotāju interesi par to, ir aprēķināts, ka programmas turpināšanai 2018. gadā nepieciešami 6,6 milj. euro, 2019. gadā – 7,2 milj. euro un 2020. gadā – 7,9 milj. euro. Ar šo finansējumu izdotos nodrošināt, ka 2018. gadā atbalstu mājokļa iegādei saņems 4 060 ģimenes ar bērniem, 2019. gadā - 4 460 ģimenes un 2020. gadā - 4 900 ģimenes.

 

Jau kopš pirmās dienas iedzīvotāju interese par  programmu ir bijusi liela – uz šo brīdi valsts sniegto atbalstu mājokļa iegādei izmantojušas vairāk nekā 6163 ģimenes, kurās kopā aug 8944 bērni.

 

Vienlaikus, diskusijās par valsts budžeta finansējuma sadalījumu turpmākajiem trīs gadiem Ekonomikas ministrija lūgs rast iespēju piešķirt papildu finansējumu ārvalstu tiešo investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas pasākumiem 2018.gadā - 303 770 euro un 2019. gadā - 300 770 euro apmērā. Investīciju piesaistei paredzēts uzlabot investīciju projektu apkalpošanu un ārvalstu investoru pēcapkalpošanas servisu.

 

Savukārt, virzoties uz tautsaimniecības modernizāciju, Ekonomikas ministrija aktīvi strādā pie jaunuzņēmumu atbalsta. Lai īstenotu vīziju par Latviju kā startup uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā, nepieciešams stiprināt jaunuzņēmumu ekosistēmu, kā arī veicināt tās  starptautisko atpazīstamību un pievilcību. Šī mērķa īstenošanai nepieciešams finansējums 2018.-2019.gadā - 104 000 euro ik gadu.

 

Investīciju un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai kritiski ir īstenot “Konsultē vispirms” principu, lai veidotu uz klientu orientētu valsts pārvaldi un uzlabotu sadarbību starp uzņēmējiem un uzraugošajām iestādēm. “Konsultē vispirms” principa ieviešanai nepieciešams finansējums 2018.-2019.gadā - 80 000 euro apmērā ik gadu.

 

 

 

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālrunis: 67013193

E-pasts: prese@em.gov.lv

Web: www.em.gov.lv

Seko mums Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

Lapas informācija atjaunota:    22-08-2017