Saskaņošanai nodoti priekšlikumi izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

20-04-2017

Ņemot vērā mazo uzņēmēju aptaujas rezultātus un atrisinot šobrīd aktuālos ar mikrouzņēmumu nodokli (MUN) saistītos negatīvos faktorus, t.i. novēršot iespēju optimizēt ar darba spēku saistītos nodokļus un negatīvo ietekmi uz sociālā nodrošinājuma sistēmu, secināms, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir optimālākais nodokļu modelis mazo uzņēmumu atbalstam, taču jāpanāk, ka nodokļu apmērs ir atbilstošs ienākumiem.

 

Tāpēc Ekonomikas ministrija (EM) saskaņošanai nodevusi grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, piedāvājot no 2018. gada ieviest vairākas izmaiņas esošajā regulējumā, kas nodrošinās atbalstu maziem uzņēmējiem uzņēmējdarbības sākumposmā, uzlabos uzņēmējdarbības vidi un atvieglos administratīvo slogu mazajiem uzņēmējiem.

 

Ministrijas piedāvātie grozījumi nodrošinās atbalstu:

- uzņēmējdarbības uzsācējiem, kas perspektīvā plāno attīstīties līdz vidējiem un lieliem uzņēmumiem, darbību turpinot vispārējā nodokļu režīmā;

- un tā saucamajiem dzīvesstila uzņēmumiem, kurā strādājošie nodrošina labklājību sev un būtisku izaugsmi neplāno.

 

Pēc piedāvāto grozījumu apstiprināšanas MUN varēs izvēlēties uzņēmumi ar ikgadējo apgrozījumu līdz 50 000 EUR gadā, nodoklī nomaksājot 15% no uzņēmuma apgrozījuma. Tāpat likums piedāvās iespēju uzņēmumam, kurš veic norēķinus bezskaidrā naudā, nodokļa maksājumu veikt automātiski no kopējā konta, atsakoties no nodokļu deklarācijām. Piedāvātais MUN modelis būtiski mazinās administratīvo slogu uzņēmējiem.

 

Līdzšinējo 80% vietā līdz ar grozījumiem piedāvāt 95% no MUN novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā, vienlaikus dodot iespēju darbiniekiem papildu pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, šo informāciju ietverot darba līgumā.

 

Lai ierobežotu negodīgu konkurenci, papildu jau esošajiem ierobežojumiem, kurus pārkāpjot uzņēmums zaudē tiesības izmantot MUN režīmu, tiek paredzēts palielināt mazajos uzņēmumos strādājošo algas ierobežojumu no 720 līdz 900 EUR/mēnesī, kas ir samērīgi ar vidējo algu valstī. Tāpat netiek plānots ierobežot darbinieka iespējas vienlaikus strādāt arī citos uzņēmumos (uzņēmumu aptauja liecina, ka mikrouzņēmumi visbiežāk nenodarbina cilvēkus pilnu darba laiku), taču tā kā šādos gadījumos darbinieka ienākumi pārsniegs vidējo darba algu valstī, tad no ienākumiem, kas gada griezumā pārsniegs vidējo gada darba algu valstī, darbiniekam tiek paredzēta nodokļu nomaksa saskaņā ar vispārējo nodokļu režīmu.    

 

Pie nodokļu risinājuma mazajiem uzņēmējiem EM vadībā strādāja ekspertu grupa, kurā bija gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no plaši pārstāvētām uzņēmēju organizācijām.

 

Detalizēti ar piedāvātajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

Mikrouzņēmumu nodokļa likums Saeimā tika pieņemts 2010. gada 9. augustā un stājās spēkā 2010. gada 1. septembrī. MUN ieviešanai bija 3 galvenie mērķi: veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu, vienkāršot nodokļu piemērošanu un mazināt ēnu ekonomiku. MUN ieviešanai bijusi pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo radīja vienkāršotu nodokļu režīmu maziem uzņēmumiem, veicināja jaunu uzņēmumu skaita pieaugumu, MUN ieņēmumi valsts budžetā ik gadus pieauga.

 

Kā informēts iepriekš, šā gada martā teju 46 tūkstošiem mazo uzņēmumu visā Latvijā tika nosūtīts aicinājums piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par vairākiem nodokļu variantiem. Aptaujā 73,9% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem pauda viedokli, ka Latvijā ir jāsaglabā īpašs nodokļu režīms mazajiem uzņēmumiem. No izvērtēšanai piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu – 40,9% guva EM piedāvātās izmaiņas esošajā MUN modelī, kas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni (šobrīd 50 tkt EUR), nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma. Kopumā aptaujas anketas aizpildīja gandrīz 4 000 uzņēmumu, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eur. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto - MUN režīmā.

 

Uzziņai

Ekonomikas ministrija darbu pie nodokļu modeļa izstrādes uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstam un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas sakārtošanai uzsāka 2016. gadā. 2016. gada 27. septembrī EM sagatavotais konceptuālais ziņojums “Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem” tika skatīts Ministru kabineta sēdē, kurā tika nolemts jau no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem (start-up) jeb jaunuzņēmumiem. Taču, lai nodrošinātu atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) īstenošanu, EM sadarbībā ar citām ministrijām un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām tika uzdots līdz 2017. gada 1. jūnijam turpināt izvērtēt pārējos Konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājumus un sagatavot normatīvo regulējumu, plānojot, ka šie atbalsta stimuli stātos spēkā 2018. gada 1. janvārī.

 

 

Margrieta Ulmane

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālrunis 29 188 230

E-pasts margrieta.ulmane@em.gov.lv

Lapas informācija atjaunota:    20-04-2017