Turpmāk koksnes būvizstrādājumus varēs plašāk izmantot jaunu ēku būvniecībā

12-04-2017

Ministru kabinetam apstiprinot  grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””, valdība lēmusi paplašināt koksnes būvizstrādājumu izmantošanu jaunu ēku būvniecībā.

 

Turpmāk Latvijā būs atļauts būvēt līdz pat 18 m (iepriekš līdz 8 m)  un līdz pat 6 stāvu (iepriekš līdz 3 stāviem) augstas jaunas dzīvojamās un publiskas ēkas (piemēram, viesnīcas, viesu mājas, birojus, administratīvās ēkas).

 

“Esam gandarīti par panākto vienošanos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par izmaiņām regulējumā, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi – sekmēs Latvijas koka konstrukciju ražotāju attīstību, kāpinās pieprasījumu pēc koka būvmateriāliem, kā arī palielinās koka ēku būvniecību Latvijā. Mūsu uzņēmējiem iegūstot plašāku pieredzi koka ēku projektēšanā un būvniecībā, pavērsies arī jaunas eksporta iespējas,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

 

Koks un koksnes būvizstrādājumi ēku būvniecībā arvien vairāk tiek izmantoti arī citās Eiropas valstīs. “Turpmāk jaunais regulējums ļaus arī Latvijas koka būvniecības nozarei piedāvāt savus risinājumus tirgus segmentos, kur līdz šim dominēja tradicionālās būvniecības metodes – dzelzsbetona un mūra konstrukcijas, tādējādi palielinot konkurenci un attiecīgi samazinot kopējās būvniecības izmaksas. Savukārt patērētājiem un nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem būs iespēja izvēlēties ilgtspējīgākas būvniecības metodes, kurās izmanto atjaunojamus resursus,” turpina ministrs.

 

Koka būvniecības nozarē Latvijā darbojas ap 20 uzņēmumiem, no kuriem vismaz 6 jau šobrīd ir uzbūvējuši daudzstāvu ēkas dažādos eksporta tirgos. Nozares eksporta apjoms pērn bija 60 miljoni EUR jeb aptuveni 90% no kopumā nozarē saražotā. Atverot vietējo tirgu koka daudzstāvu ēku būvniecībai, nozare plāno jau tuvāko divu gadu laikā uzbūvēt vairākas daudzstāvu ēkas Latvijā.

 

Attiecīgie grozījumi Ministru kabineta noteikumos stāsies spēkā 2017. gada 1. maijā. Tāpat noteikts arī pārejas regulējums projektiem, kuru izstrāde ir uzsākta pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.

 

Par koksnes būvizstrādājumu plašāku iespēju izmantot būvniecībā arī Latvijā diskutēs šā gada 19. aprīlī “Koka apbūves forumā”, ko Būvniecības nedēļas 2017 ietvaros organizē Ekonomikas ministrija un Būvniecības valsts kontroles birojs, sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un citiem nozares sadarbības partneriem.

 

Grozījumi Latvijas būvnormatīvā izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Koka būvniecības klasteri, Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvinženieru savienību, Būvmateriālu Ražotāju asociāciju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

Detalizētāk par MK akceptētajām izmaiņā LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” 

 

Izmaiņas būvnormatīvā paredz, ja jaunu dzīvojamo un publisko (piemēram, viesnīcas, viesu mājas, biroji, administratīvās ēkas utml.) ēku būvkonstrukciju (tai skaitā ugunsdrošās) minimālā ugunsizturība atbilst U2a ugunsnoturības pakāpei (nodrošina 60 minūšu nestspēju), ir atļauts palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 18 m (no 8 metriem) un stāvu skaitu līdz 6 (no 3 stāviem) ar šādām papildu prasībām (nosacījumiem):

  • ir nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties caur dūmaizsargātu kāpņu telpu bez ugunsslodzes, kuras būvizstrādājumu, konstrukciju elementu un apdares ugunsreakcijas klase ir A1, vai pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām;
  • katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku (autokāpnēm, autopacēlāju);
  • būves telpas aprīkotas ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (izņemot dzīvokļus ugunsdroši atdalīto telpu robežās, jo tajos izvieto autonomu ugunsgrēka detektoru);
  •  nesošās un ugunsdrošās būvkonstrukcijas, kā arī to savienojumu vietas (izņemot dūmaizsargātu kāpņu telpu) ir aizsargātas ar ugunsdrošo aizsargsegumu K260, kas ir testēta būvkonstrukcija atbilstoši piemērojamam standartam LVS EN 13501-2:2016 “Būvizstrādājumu un būvelementu klasifikācija pēc to ugunsizturības. 2.daļa: Klasifikācija, lietojot ugunsizturības testu datus, izņemot ventilācijas sistēmām paredzētos izstrādājumus” vai arī, neveicot koka nesošo konstrukciju kapsulāciju, ēkas telpas aprīkotas ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu, lai aizkavētu to aizdegšanos.

 

Šādām būvēm būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2,d0 (neapstrādāta koksne), ārsienu siltumizolācijas būvizstrādājumu un ugunsdrošā aizsargseguma K260 ugunsreakcijas klase vienmēr ir vismaz A2-s1,d0, bet ārsienu apdare – pa būves perimetru 4 m augstumā no zemes virsmas līmeņa vienmēr ir vismaz A2-s1,d0 un augstāk var lietot arī Bs1,d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus, kuru ugunsizplatības novēršanai starpstāvu pārsegumu līmeņos horizontāli šķērso ugunsdrošas atdalošās joslas/barjeras no vismaz A2-sl,d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem.

 

Vienlaikus regulējumā precizētas normas, novēršot praksē konstatētās nepilnības un dažādas interpretācijas, piemēram, evakuācijas ceļa aprēķināšanu un durvju ailu platumu.

 

 

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr: 67013193

E-pasts: Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv

Web: www.em.gov.lv; www.energoefektivakaeka.lv

Seko mums Twitter: @EM_gov_lv

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

Lapas informācija atjaunota:    12-04-2017